Sen senos, bet varbūt ne tik senos laikos bija Daugavas mazciems, tur
dzīvoja Dungāriņš, kad viņš bija mazs, viņam patika dejot Jāņkalniņā
pie skatuves, tagad viņš mēdz dejot mājās.
Patika vēl sist
nātres.Pirmajā skolas dienā nātres viņam to atgādināja. Skolā gāja labi,
tur prātā spējās mērojās ar Cilvēku - Jauno Dievu un tika atzīts par
līdzvērtīgu. Reiz bija sacensības skolā sportā, kur Dungāriņš bija savā
klasē pirmais, bet skolas līmenī viņu apsteidza tik Kalna vīrs un
Zaķītis.
Dungāriņš viņš ir tāpēc, ka galvā skan mūzika, mēdz
dungot un dziedāšana korī bija kā ieraksti, pēc dziedāšanas nodarbībām
pelēkā viela atskaņoja dziesmas kā radio
Tālāk Dungāriņš nonāca
Baltajā pilsētā vidusskolā, kur satika Cilvēku – Kaķi, tā kā Dungāriņš
saknē ir nācis no Sfinksām, tad ar Kaķi labi sapratās
Šeit
zinības tika apgūtas ar joni, lai noķertu Vējoni. Sirds piederēja
ķīmijai, bet gāja labi arī matemātika, kur Kaķis aktīvi norakstīja no
Dungāriņa mājasdarbus.Kam ir galva, tas lai domā!
Spoži
pabeidzot šo skolu Dungāriņš stājās vairākās augstskolās, bet kārtis
krita uz Eko –TehnoSensiem, 2. studiju gadā iesauca armijā, tāpēc ka
neklātiene – sākumā LiepasMizā, tad Juglas Ezera Spēkos, negāja viegli,
nācās rūdīt garu, dvēseli un miesu, bet lietuvieša līmenī jūt tik citu
lietuvieti, pārējie nevelk. Tā Dungāriņš uzkalpojās par mantzini,
interesanti – tāpat kā viņa brālis Gars, un armijas finišā, izskatās, ka
Dungāriņš izglāba citu Garu, tad melnā kārts krita pār Titānu, bet
Titāns atspēlējās pāridarītājiem jau vēlāk.
Raksturs Dungāriņam bija paaudzināts, lai gan mezglus tā arī neiemācija siet
Atgriezās
Dungāriņš Eko fakultātē, otrā pusgadā ierasto armijas slinkošanu nācās
apspiest, cita vide un valoda.Bakalaura darbu rakstīja par līzingu –
toreiz tas bija tikai cerīgs asns
Strādāja Dungāriņš toreiz pie
Grauzēja pie TuLūsis, gaisīgs jau viņš bija, bet tīri sakarīgs
priekšnieks un līderis.Tad Dungāriņš veiksmīgi kļuva bakalaurs, par ko
TuLūsis iešķīla prēmiju.
Tad Dungāriņš vēra vaļā savu privātpraksi.Gāja visādi, iepazinās ar RītAusmu un Mišelu
Pienāca ķīmijas dzīves mācībstunda – vai Tu zini, kas ir seratonīns?
Pat,
ja zinātu, tas laikam nepalīdzētu – sensora pavediens iepinās Melnajā
Saulē, kā tikt ārā zina (varbūt) tik IHI vai Dievs (noteikti!). Izejot
cauri nekurienei un greizo spoguļu valstībai, pamazām tuvojās
Apgaismība, pirmā veiksme bija Rīgas Cents, tika radīts Peso pavediens.
Tikai
izredzētajiem ļauts pieskarties Melnajai Saulei un pēc tam aiziet it kā
nekas nav bijis, bet arī Noe to māk, un Dungāriņš no viņa ir mācījies
RītAusma gan sabijās un sāka dzejot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru