Ievadam derētu nodziedāt kādu Saules Dainu "Saule gāja spēlēties", "Saule brauca augstu kalnu".
Un tad skaita īsās Dainas.
Dieviņš Mārtiņu atspaida
Ar Sudraba atspaidiem;
Dieviņš ņem pie rociņas
Uzved Mārtiņu kalniņā.
Kas kaitēja Mārtiņam
Dieva kalna galiņā;
Visapkārt Saule tek
Sudrabiņu sijādama.
Pār jūriņu, pār Daugavu
Mārtiņš Saulei rokas dod;
Mārtiņam piebirst pilni pirksti
Dimantiņa gredzentiņu.
Mārtiņš stāv vidū jūras,
Dievkalniņa galiņā;
Ne ar plinti nenošauj,
Ne ar laivu klātu tiek.
Pļauj deviņi bāleliņi
Dieva kalna galiņā;
Laid, Dieviņ, Zelta trepes,
Lai es nesu launadziņu,
Dieviņš nolaiž Zelta trepes,
Mārtiņš uznes launadziņu.
Dieva dēls darina
Mārtiņam vainadziņu;
Priekšā liek tīru zeltu,
Pakaļā sudrabiņu,
Gar abām pusītēm
Tīru, spožu dimantiņu,
Pavadiņas galiņā
Auseklītis ritina.
Man Māršiņa jostu dod
Trejādiem dzīpariem;
Ņemtim ņemu, nevalkāju,
Karu priedes galiņā,
Lai vējiņš vizina
Un Saulīte balina.
Dieviņam vēlējos
Maz varītes turēdams;
Dieviņš manu laivu ir,
Vējiņš matus noglāsta.
Es redzēju Dieva koku
Vidū gaisā grozāmies,
Dieviņ, tavu padomiņu,
Ka zemē nenokrīt.
Re, kur koši karavīri
No maniem brālīšiem;
Piecas zvaigznes pie cepures,
Pie zobena Zelta josta,
Caur segliem Saule aust,
Caur iemauktiem Mēnestiņš,
Gar abām pusītēm
Rīta zvaigzne ar vakara,
Pavadiņas galiņā
Auseklītis ritina.
Met, Dieviņ, Dieva krustu
Pār to Mārtiņa dvēselīt';
Tais', Dieviņ, Dieva sētu
Pār Mārtiņa dvēselīti.
Mārtiņš uzvelk Dieva kreklu
Dieva Zelta zābaciņus;
Apjožas vara jostu,
Dzelžu zāles cepurīti.
Visapkārt gaisma aust,
Vidū Saule ritina;
Visapkārt Zelta ķēde,
Vidū Mārtiņa augumiņš.
Nobeigumā fiksāža
Dimdari, damdari, ozoliņi,
Dimdari, damdari, ozoliņi,
Visi tavi zariņi zīlīšu pilni,
Visi tavi zariņi zīlīšu pilni,
Izgāju lasīt - apsamaldījos(i),
Izgāju lasīt - apsamaldījos(i),
Ai, Dieva dēliņ(i), vedat(i) cauri,
Ai, Dieva dēliņ(i), vedat(i) cauri.
Caur zaru zariem, caur pazarēm(i),
Caur zaru zariem, caur pazarēm(i),
Caur mana brālīša
Vara pamatiem(i),
Caur mana brālīša
Vara pamatiem(i).
Dieviņš met Dieva krustu
Pār to manu augumiņ';
Dieviņš taisa stipru sētu
Ap to manu augumiņ',
Dieviņš apsedz manu sētu
Ar sudraba mētelīti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru