Bija pienācis laiks nojaukt veco koka siltumnīcu, tā bija sašķiebusies un
izskatījās pat bīstama, lai gan pēdējo ziemu vēl izturēja. 2 dienās darbs bija
padarīts.
Tās dienas vakarā es sajutu, ka siltumnīca bija Tēva pēdējais pieturas punkts
(viņš aizgāja citā saulē 2014tajā). Tēvs palīdzēja to celt kādreiz un, var teikt,
ielika daļiņu sevis. Tagad viņš teica - pēdējais enkurs ir novākts un zemiešiem
ies labāk. Tas izskatās ir pagrieziens arī manā miglas epopejā, kas ilga 10
gadus. Tagad miglu es jūtu atsāpinātu, bez panikas un tā
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru